Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

MOS 450 - II Reloaded

Un vecā Līze, Līze, Līze,
Visu nakti sēdēja,
zem mana loga,
un gaiži raudāja.

Vai tu zini ko es daru,
Vai tev nojausma ko jūtu?
Darbā esmu mazulīt,
Diez vai spēsi sazvanīt.

Šeit pie savas zaļās virpas,
Metālu es dīrāju pēc savas gribas.
Baudu to kā skaidas vērpjas un
Kā ģeometrs izmantoju savas akurātās spējas.
Skaidu maliņas tik asas, tonētas metāla mokās,
- violeti zilas!

Tā krāsa mani uzbudina.
Un domāju par savu varu,
Ka varu likt metālam nomest savu svaru.
No prasta, brūna dzelža,
Liku tapt tam paltīnbaltam,
Seksuāli rievotam.

Tu manās domās neesi,
Kad virpoju es sagatvi.
Tu mani nesaisti un nespēsi,
Jo darbā mīlu griežņtroksni.
O, jā, šo skaņu svilpjošo,
Kad pārslēdzu es ātrumu nākošo!

Šeit enerģija lokās bailēs,
Un karstums tēraudam liek kliegt spailēs!
Jaudas vadi karsti, liek griezties,
Strīpotajam motoram aizelsdamies.
Patrona masīvā cieši iekodusies detaļā -
Kā agonijā, tik stipri.

Viss vizuļo, ir silti,
Esmu beidzis apstrādi.
Roku muskuļi dzeltenie ar solidolu ieziestie,
Ir atslābuši viegli trīcoši.
Es jūtu bezspēku un
Sajūtu miegu.

Es novelku brilles un noslauku rokas,
Ar rūpnīcas ūdeni nomazgāju savas divas sejas.
Nepaliek labāk, tik sajūta ka beidzies
Ir metāliskais dzimumakts.
Takts sit ritmu, soļu ritmu,
Esmu mājās, gribu tevi.

Tu maigā draudzenīte mana,
Kur ir tas telefons kurš zvana?
Tas zvana, zvana, kaut kur zvana,
Tik izmisīgi un cītīgi tas zvana,
Ka ceļu to ar gurdu roku ......
Bet balss vietā rādītāji ir apmetuši loku.

Un vecā Līze, Līze, Līze,
Visu nakti sēdēja,
zem mana loga,
un gaiži raudāja.
Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2006-06-28 14:13 
O,bargais kritiķ`s klāt!:))
Atkal jau rūpnīcas,vai tik neesi Lichia gara
rads?:)
Man nav saprotams šis darbs.
 Paracelzs  2006-06-28 14:18 
Ļoti monumentāli ,priekš biorobota pat talantīgi .
 Nomads  2006-06-28 14:31 
superiigi svaigs gabals sai vietai..:)))))
 Plaanpraatinjsh  2006-06-28 14:34 
Vai tikai rokas Tu smeeree ar solidoju? Un kaapeec iisti raud vecaa Liize? Buus
jaasaka kM ,lai aiziet un savaac to sievishkji.
Kaut kaads domu haoss ne
dzejolis,laikam veel Jaanju iespaids.
 eugen  2006-06-28 14:34 
Pla - bet vrb Licjia ir taapati Stabilitaate :))
 planeeta  2006-06-28 14:38 
Jā,to nu nevar zināt.:)))
Tādā gadījumā,šamā pie rūpnīcām ķērusies klāt"pa
nopietnam".:))))
 t_Pauliine  2006-06-28 14:41 
Nomad, arī citviet superīgi svaigie ar ne gluži tik superīgi sanāk vienviet...
 forele  2006-06-28 14:52 
Hmm... Es nu gan te neredzu ne smakas no Lichias.
Klau, bet kas jums nepatīk?!
Izlasīju divreiz, un pilnīgi bilde acu priekšā, dinamikā, un sajūtas, lai!
:)
 Tava_Stabilitate  2006-06-28 14:53 
Es ļoti atvainojos, ka nepaspēju uz pirmizrādi. Sasodītā birokrātija.

:) Es
pateicos par vētrainajiem aplausiem. Ir atkal prieks redzēties pēc 20 gadiem, atkal
sastapt savus vecos klausītājus un likt tiem dirdēt tos pašus senso grāvējus, kuri
iekustināja publiku, atnesa jaunas strāvas iesīkstējušajā sistēmā.

I: Kā jūs
vērtējat šo savu vienu no pirmajām dziesmām, tagad pēc 20 gadiem?
A: Ziniet, toreiz,
kad to rakstīju, man tas likās kā joks, taču gadiem ejot, un redzot cilvēkus,
kalusītājus, sajutu kā tas piepildās. Šis dzejolis ir kā mana paša dzīve - no neliela
stiebriņa izaudzis par briedušu rudzu vārpu.
I: Ko jūs vēlētos novēlēt citiem
dzejniekiem?
A: Es vēlētos teikt, ka bez savas dzejas pajūsmošanas ir grūti iemīlēt
dzeju principā. Kā jau teicu, man šis dzejolis ļoti, ļoti, ļoti patīk. Īpaši jaunajās
skaņās, kā mūsdienās tās ir pieņemts.
 Tava_Stabilitate  2006-06-28 14:55 
Aplausi, aplausi, aplausi. Paldies! Paldies! :)

Tik izmisīgi un cītīgi tas
zvana,
Ka ceļu to ar gurdu roku ......
Bet balss vietā rādītāji ir apmetuši
loku.

Mjā, kāda dzīves ironija. No joka līdz elkam. Bet laikam jau kādam tā ir
labpaticies.
 Paracelzs  2006-06-28 14:57 
Droši vien katru vakaru pirms gulētiešanas pie spoguļa deklamē .
 planeeta  2006-06-28 15:01 
forele,smakas nav bet rūpnīca,kā dzīva.:)))
 Tava_Stabilitate  2006-06-28 15:09 
Ar ko atšķiras īsts dzejnieks no dzejdareļa. Es uzdodu sev šo
jautājumu.

Dzejdarelis izmisīgi cenšās savus moku darbus (jā, jā tieši moku
darbus) spiest un stumt cēli stāvot ubaga kamuflāžā uz ielas. Bet dzejnieks, jā.
Dzejnieks .......... dzejnieks jau ir bagāts pirms paspējis uzrakstīt pirmo rindu.
Viņa šņāpiens jau ir pilns tās mīlestības, kura iemīlējusi viņa rindas, rindas kuras
arī ir milas objekta ainava. Kā saule. Mīlošs cilvēks uzreiz atpazīst traģiskos moku
darbus, salauztos dzejdareļus, svešo un destruktīvo sajūtu vadītās elsas.
 Tava_Stabilitate  2006-06-28 15:11 
Vai dzejnieks jūt līdzi šiem bēdu sagrauztajiem cilvēkiem? Nē, tos jātriec ar smaidu
ārā no dzejas paradīzes, ar veiklu kājas spērienu tiem jalaiž pa dibenu. Nē,
nevienmēr. Dažreiz arī dzejdarelis uzraksta kaut ko no sirds. Atzīšos, esmu
aizkustinājumā ripinājis asaru. Tā gan. Tas gan sen, tālā pagātnē kad biju jauns un
dzejas pasaulē mirgoju ikdien`.
 planeeta  2006-06-28 15:13 
Izklausās pēc paštīksmināšanās un citu nolikšanas.
 Paracelzs  2006-06-28 15:18 
Kaismīgas ilgas pēc atzīšanas ....:)))))))))))
 klusaisMiileetaajs  2006-06-28 15:22 
Man jau patīk... Mani gan vairāk uzbudina rozā krāsa, nevis violeti zilā. :))
 Tava_Stabilitate  2006-06-28 15:44 
Es mīlu un esmu labs. :) Tāds liktenis, neko nevar darīt. Bet jā, ne visi mani mīl.
Kāpēc gan tā. Kaut kas tur tāds jocīgs.
 Tava_Stabilitate  2006-06-28 15:46 
BTW vai man ir vērts šo to jums parakstīt? Šeit? :) Man kaut kā it kā ir iespējas
šobrīd. Kā ir? :)
 t_Pauliine  2006-06-28 15:49 
ak jel, nu ienes gan svaiguma šalti! tauta jau gaida ar avansa pateicību!;)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?