šūpojos savos sapņos

samirkušas skumjas
pelēku purvu brien;
pamalē vējš
mākoņu driskas sien...
zaudētas ilūzijas
smilgās kā krelles
rasas pilieni
varavīksnes dzīpariem
iezīmē vēl arvien...
ir kas tāds
ko nezin neviens -
nākotni zīlē;
vai dzimuši,
vai tikušies
mēs pareizā zīmē?
nav nozīmes tam,
kas rakstijis
senās pasakas...
Tu lasi tās...
un man ir talismans,
kuru reiz vējš
tika iepinis manos matos -
es bērna acīm pasaulē skatos
un šūpojos savos sapņos....