Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

šūpojos savos sapņos

samirkušas skumjas
pelēku purvu brien;
pamalē vējš
mākoņu driskas sien...
zaudētas ilūzijas
smilgās kā krelles
rasas pilieni
varavīksnes dzīpariem
iezīmē vēl arvien...
ir kas tāds
ko nezin neviens -
nākotni zīlē;
vai dzimuši,
vai tikušies
mēs pareizā zīmē?
nav nozīmes tam,
kas rakstijis
senās pasakas...
Tu lasi tās...
un man ir talismans,
kuru reiz vējš
tika iepinis manos matos -
es bērna acīm pasaulē skatos
un šūpojos savos sapņos....
Viedokļi par dzejoli
 Burve77  2006-06-21 10:50 
Ai...tādas skumjas....bet nepaliec tajās, sapņi debesīs cels!
 klusaisMiileetaajs  2006-06-21 10:59 
Neko nesaprotu, ko gribēji mums pateikt. Izstāsti šito Plānprātiņam! Varbūt šis var
kaut ko līdzēt.
 tavssargs  2006-06-21 11:32 
Ko viņš tur saprātīs..?! :))))
 planeeta  2006-06-21 11:36 
Nezko klintis un prērija ienāca prātā.:)
Smuks.:))
 Paracelzs  2006-06-21 13:50 
Man patīk !:)))
 GedertsPiebriedis  2006-06-21 16:58 
Romantiski...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu