Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

dziest…

es dzirdu
kā tālumā
klusi svece dziest…
tik nemanāmi
vēl raustās
liesmiņa klusu,
bet diena jau
ir sastingusi…
un atkal par grašiem
kāda dvēsele
sevi ir pārdevusi…
sirds noskumusi
plaukstās trīs -,
ar sveces liesmu taktī
drīz izdzisīs…
Viedokļi par dzejoli
 kollin  2006-06-14 10:22 
Dvēseles kliedziens?
Skaisti uzrakstīts:)
 planeeta  2006-06-14 11:45 
Tiešām labs,skumīgs mazliet,vakaram.:)
 Burve77  2006-06-14 12:37 
tik bēdīgi...
 donnainese  2006-06-14 12:41 
no ieprieksejaa dzejola jautriibas uzduuros uz skumjaam-zeel...:((
 klusaisMiileetaajs  2006-06-15 13:15 
klausos, kā tālumā kaut kas briest,
izrādās, tepat svece dziest.. :))
 GedertsPiebriedis  2006-06-15 15:33 
Līriskais merkantilisms?
 tavssargs  2006-06-15 15:49 
Nodevējus vajag visus nošaut!
 kolobuss  2006-06-15 22:00 
Skumji gan, kā dzīvē dažkārt mēdz būt..:(
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu