Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Atdodiet

Starp mežu un pasauli ir ieslēgta gaisma,
Klusa jaunas dzīves ausma.
No rīta ceļoties,
No kafijas krūzes iedvesmu smeļoties,
Varbūt mazliet par laimi melojot,
Tikai dēļ tā, ka starp viedokļiem
un uzskatiem klejojiejt.
Atdodiet cilvēkiem sapņus un cerības,
Varbūt tas ir viss, kas tiem ir.
Varbūt jūs neziniet.
To vispār nav iespējams zināt,
Bet neminiet.
Vienkārši atdodiet.
Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2006-06-07 15:20 
Kas ir tie,kas ļaužiem viskautko nospēruši?
Nu tāds,jauna cilvēka dzejojums.:)
 t_Pauliine  2006-06-07 15:47 
Varbūt mazliet par laimi melojot,
Tikai dēļ tā, ka starp viedokļiem
un uzskatiem
klejojiejt.
:)))
pārējais arī labs:)
 Lusyanna  2006-06-07 18:01 
mazie zaljie cilvēcinji, ne? :D
 GedertsPiebriedis  2006-06-07 18:48 
Atdošu, atdošu...!
 klusaisMiileetaajs  2006-06-07 21:34 
Rekets, vai? :))
 tavssargs  2006-06-07 21:55 
Ja nedod, šauj nost! :))
 Plaanpraatinjsh  2006-06-07 22:34 
Nevajag klaiņot, bet likties gultā! :))
 Lusyanna  2006-06-08 08:50 
fascinējoši.. ne ne... ;D
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu