Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...vien mirklis īss...

Skatos debesīs,
kā Dievs
zīmē mākoņus-
gaišus un liegus!
Uz augšu tiecos-
dvēselei spārni viegli!

Attopies,
uz zemes nolaidies!
Tu esi tik dusmīgs-
vārdi sejā sit,
kā zibens notriec.
Krītu lejā.

Tik
smaga
mana sirds.
Viedokļi par dzejoli
 kollin  2006-05-18 10:11 
Sapņot nevienam nav liegts!
Interesants dzejolītis:))
 Paracelzs  2006-05-18 10:21 
Prāts sirdij nav padomnieks ....
Kur palika spārni?:)
 planeeta  2006-05-18 11:58 
Sākums tāds gaisīgs un tad ar bomi pa pieri,sāpīgi.:)
 klusaisMiileetaajs  2006-05-18 16:18 
Nav ko līst, kur vēl nesauc.
 Winged_sound  2006-05-18 21:53 
...nevis gremdeet,bet pacelt...
zuud ceriibas,ka kadreiz sastapshu taadu cilveku...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?