Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

lāsteka

Uzdāvini man
lāstekas ēnu sniegā,
asaru, kas lēni -
mirdzēdama pār
lāstekas augumu rit…
to skaņu, kas virmo,
kad izdejo vientulību nakts;
lēni un līgani lāse
joprojām rit…
sāpes atkal sit…
uzdāvini - skumju smaržu
…nakts ir tik maiga
tieši tagad, šodien un šeit;
kāpēc lāsteka saulei
dāvā pa asarai spožai-
tā mirdzēdama rit,
zinot – izdzīvots it viss;
vēl mirklis kluss
cerībās mirdz –
to nenopirkt
par kapeikām,
bet ir vērts maksāt
ar atteikšanos
no ērtībām…
bērnibas smaids,
trauksmainās cerības -
lēni un līgani lāse rit
Viedokļi par dzejoli
 kollin  2006-03-03 13:56 
Labs dzejolītis, bet bēdīgs:(.
 klusaisMiileetaajs  2006-03-03 15:25 
Bēdīgs dzejolītis, bet labs...:)
 tavssargs  2006-03-03 15:36 
Jā! Pēdējais laiks saēsties lāstekas. :)))
 mazaa_burve  2006-03-04 06:30 
Ak, apraudājos...
 mazaa_burve  2006-03-04 06:31 
To Tavssargs: nu kā bija? Droši vien izkusa un tagad vēderā klunkšķ soļojot:)
 donnainese  2006-03-04 08:36 
skaists:))
 sana3  2006-03-04 22:17 
Romantiski,smeldzīgi...patika!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu