Tiri piri dzejolis

es nāku izvēdināt spoguļlauskas no tavas galvas, lai tu mani atrastu rīta
vannā, kad būšu klāt – gatavs doties bezjēdzīgā tūrisma ceļojumā, kur
mūs sagaidīs kokosriekstu piena raudoši vīrieši, kur sievietes stāv sardzē
pie tūkstošiem pizas torņu, rokās satvērušas augstlēcēju kārtis.

es būšu lādzīgs kā koala, tavas rokas – aizzāģēti eikalipti, izkritušiem
pirkstu matiņiem. ja nemaldos, būs augusts, tikko ienācies balkona
džungļos, no acīm izšķilsies acis – tās filmēs, kā divi nezvēri nebrīvē
dzīvo.

es būšu neuzvārīts heroīns plastmasas karotītēs, iemirdzēšos tik vien
kā ieelpojot vakuuma atstātos vārdus. no rītiem atkal prātošu –
kurš no mums abiem ir Dievs, diendusa būs par ilgu aizturēta
kakao smarža un naktīs aiz logiem gaudos liliju trompetes.