Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Katrai sirdij - enjgjelis savs.

Re, kur zvaigzne aiztraucās,
Bet tur tā kavējās.
Laikam eņģeļi priecājās
Un ar zvaigznēm spēlējās.

Katra zvaigzne ir kāda sirds:
Spoža un skaidra, mīloša sirds.
Katrai sirdij ir eņģelis savs,
Vai mani, tas smaida!

Vai arī tava sirds ir
Debesu zvaigzne?
Kas brīžiem krīt, bet tomēr
Spoži spīd?

Vai tev ir eņģelis savs?
Eņģelis, kurš smaida.
(20.12.2001.)
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2006-01-29 21:16 
Man t_paulīne smaida. Un es viņai.:))))
 t_Pauliine  2006-01-29 21:30 
Plānprātiņ, bet kāpēc gan ne;)
 klusaisMiileetaajs  2006-01-29 22:23 
Ellē jau tie paši enģeļi arī ir. Tikai kritušie, jeb nomestie. Kā grāmatā Enģeļu
dumpis.
 donnainese  2006-01-29 22:33 
man ir savs engelis un katrai dienai savs,kas mani sargaa:)
malacits-jauks
dzejolitis,ja taa turpinasi,busu tavu vaarsmu cienitaja:)))
 tavssargs  2006-01-29 23:03 
Tā kā esmu donnas Ineses cienītājs, tad atturēšos kaut ko piebilst.
 donnainese  2006-01-29 23:44 
ak tad tikai cienitaajs...:)
 gundina  2006-01-29 23:53 
sirsnīgi
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?