Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...

Man patīk pamosties
Un just, ka esi man blakus.
Man patīk tavas acis,
Tavs bērnišķīgais smaids,
Kurš zinu, manis dēļ
Ir nenogurdināms.
Es mīlu tavas lūpas
Un stiprās rokas,
Kuras apvij mani
Kā vēl mazu bērnu.
Tu esi mans patvērums,
Mans prieks, manas bēdas!
Tevi mīlu kā mēness mīl
Daudzās zvaigznes
Un kā mīlējis tevi
Nav neviens..
(2005.)
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2006-01-29 21:18 
Man patiktu pamosties, kad tu būtu jau man virsū. :)))
 t_Pauliine  2006-01-29 21:31 
sliņķis...:D
 klusaisMiileetaajs  2006-01-29 22:25 
Nākošajā dzejolī apdzejo, lūdzu, arī citas viņa ķermeņa jaukās vietiņas! Nē, tomēr!
Labāk savas! :)))))
 t_Pauliine  2006-01-29 22:34 
erotomāns:)
 donnainese  2006-01-29 22:35 
..kas mani taa miiles,kuru es taa milesu,ka pienemsu vinu ar un bez tiem visiem
plusiem un miinusinniem.....
 tavssargs  2006-01-29 23:06 
Es tomēr nākšu pie Tevis, donna, ar visu akumulatoru. Kamēr es pie Tevis istabā, pa
nakti to nevar ārā bruņmašīnā atstāt. Nospers.
 donnainese  2006-01-29 23:45 
gaidu....tevi pennuaaraaa:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?