sniegpārsliņa
jau palēnām kūstu,
pil mirklis saujā
un trīsas sapni
purina straujāk...
es atnāku -
neko negaidu
un aizejot -
neko neprasu,
tik sapņoju
par asaru
Tavā plaukstā
siltā un sausā...
| Viedokļi par dzejoli |
| kurkurmiitis |
2005-12-08 21:33 |
asara manā plaukstā,
tā nezūd nekur
spilgti krāsās laistās
varavīksne to
bur..
nevēlos laist zemē
kur mūžs tai īss
paliks tā manī
vien atmiņas
trīs..
viegli pirkstu galiem
saudzīgi glāstu viņu
savu mīļo,..vienīgo
mazo
sniegpārsliņu..
:) |
| klusaisMiileetaajs |
2005-12-08 22:38 |
Man ienāca prātā visiem zināma Plānprātiņa pamācība - lai nepilētu, ir jānokrata.
Kur ta šis ir šodie palicis? :)) |
| t_Pauliine |
2005-12-08 22:57 |
| tas taču nebija teikts Unai?!!!;D |
| AKAA |
2005-12-09 08:55 |
| burvīgs dz, una!:) |
| tavssargs |
2005-12-09 17:01 |
| bļāviens! |
| sana3 |
2005-12-17 23:54 |
Ko lai saka? Aizdomas jau bija,kaKM uroloģiski- rektālas problēmas,bet ka tik tālu
-oi,re kur aliņi noved..
Una,man patika-tā ziemīgi,tā īsti |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!