X paaudze

autors: Ostups [dzejoļi]

Mēmas šiltītes guļ
notriektas diagonālē
pār baltajām
kristāla pļavām,
kur mēs zemei atņemam
tās vārdus,
kur mēs nodzeramies
līdz trīcošiem glāstiem

Plakstiņi kā cauršauti izpletņi
nolaižas pār slēptajām kamerām,
nedrīkst,
nedrīkst neredzēt –
kā misiņa zvaigznītes izkūst
draiskajos pirkstos,
kā mēs iesniedzamies
stiklainā tumsā,
it kā signalizējot,
ka šonakt nebūsim
mājās

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
siberian_mum	2005-11-05 21:15
šī nav pirmā vieta, kur šis skaistais dzejolis parādījies, vai ne? zinu, ka reiz jau lasīju par diagonālēm, izpletņiem un slēptajām kamerām, tikai nekādi nespēju atcerēties - kur? kas gan tu esi, ostup?
siberian_mum	2005-11-05 21:25
āāāāg, es sapratu! čau, man tiešām patika tavi dzejoļi! ;))) to labāko!
ugunsliesma	2005-11-05 22:46
skarbi,bet tik skaisti... dzejolis izraisa emocijas, liek padomaat... tev ir talants!
Ostups	2005-11-06 22:41
Pirms tam šis skricelējums laikam parādījies satori un protams paldies par komplimentiem un daļējo sapratni

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!