Sēru dziesmiņa

Tu iecērt man sāpīgu pļauku
Un nobradā rudenīgu ziedu lauku.
Ir vasara,bet rudens jau zied
Un sēri skumīgu dziesmuņu dzied.
Aiz apvītas dūmakas slēpjas kas dziļš
Tik burvīgs un vilinošs.
Es saņemu spēkus un dodos tam pretī.
Vai ābols kas saindēts,
Stāv tur aiz miglas
Vai cits kas bīstams mani
aicina bez mitas.
Kad atnāku-abols-
tur sulīgs un sārts
Es nokožu gabalu-
Tas liekas man svēts
Jo dzīslās ietek apburošs spēks.
Kad atdaru acis-visapkārt ir tumšs,
Bet bailes pat nebaida
Sāpes nesāp
Tik vienīgi gaismu vēl jūt.
Ārprāta gaidās es vēlreiz atveru acis-
Un redzu-
Šis ir tas purva akacis
Par kuru man teica.
Un prom es eju,
Bet domas jau baida
Tik nāve jau kārtējo reizi savu iespēju gaida....