Mīla II

autors: Lusyanna [dzejoļi]

Viņi ir radīti sev.
Un viņi nedomāja nodarīt pāri Tev.
Viņi satikās ziemā
kādā piejūras ciemā.

Viņš mīlēj tai dzejot,
Bet tai patika dejot.
Un aizgāja mīla tiem smejot,
Un pretī saulrietam skrejot.

Ak, kā tai sirsniņā klaudz!
Jo jūtu tai ir par daudz..
Viņam tā mīla sirdi žņaudz
Bet citi tam saka-tu jau vēl audz....

TURPINĀJUMS SEKOS...
(tas viss jau nebeidzas tik vienkārši)

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
galvaskauss	2005-09-05 16:52
Dzejolī pretruna - otrajā pantiņā paziņots, ka mīla aiziet ņirgdama prom, bet jau nākošajā pantiņā turpina žņaugt sirdi. Te kaut kas neder.
spirkalka	2005-09-05 17:12
mekleet logjiku dzejaa......
eugen	2005-09-05 17:53
mekleet logjiku dzejaa...... ..Sp ir kaa cereet ka kaut kas no taa par ko [kas] sarunaats ar sievieti.. vareetu arii notikt ;pp
Lusyanna	2005-09-16 15:19
atvainojos-labošu kļūdu nosaukums ie "mīla I" paldies par sapratni.:)
saulite1977	2005-09-24 19:53
Skaisti jau ir!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!