Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

ŠARĀDE

starp vārdu
tūxtošiem
apslēptā šarāde

tik vien
spējīga zibēt,

cik es
spēju gribēt

redzēt uzlecam
sauli
manā mūžīgajā
polārnaktī:

sevī pašā.

starp vārdu
tūxtošiem
apslēpts
"mīlu"

izlaužas

un apdedzina

tavus pirxtus,

kad tie

no manām krūtīm

manu

sirdi

plēš

05.05.05.
Viedokļi par dzejoli
 mazsgreekss  2005-05-17 09:45 
Labi!
 Drusts  2005-05-17 10:18 
Skaists Dzejolis.. ilgi aizdomājos.. Nekad nebiju padomājis ka TĀ varētu būt KĀ
polārnaktī Gaidīta Saule!
 _MaijaPaija  2005-05-17 10:51 
izlaužas
un apdedzina
tavus pirxtus,
kad tie
no manām
krūtīm
manu
sirdi
plēš
( no coments )

Bet vēl man patīk ļoti :

Pēkšņi
ielauzās pavasar`s
manā ziemā:

*) lāsteku durkļi pārdūra
vienaldzības
pildītos
balonus

un tikai tad izkusa;

*) saulītes zobi pārkoda
tumsas čaulu
ap sirdi;

*) sniegpulkstenītis apvija
manu kodolu silti silti.

Un to
pavasari
es nelaidīšu prom.
(c)
izdosies
:)
 izdosies_  2005-05-17 11:57 
a bet,kad iestāšos autortiesību saraxtos, Tev,MP,vairs nesanāx mani,klasiku,
citēt!!!!!!!!!
 keila  2005-05-17 13:06 
ko lai saka! skaisti...man patiik!
 saakums  2005-05-20 09:24 
Tev izdodas paarsteigt:) Jauki!
 Grace  2005-06-03 15:20 
LABS!!!!!! [no comments!]
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu