......dziesminjas VII

autors: k_kaktinjsj [dzejoļi]

es nodzēšu gaismu un
pazūdu spoguļos
[putekļi tumsā]
es nodzēšu gaismu un
pazūdu acīm savām un svešām
dumm dumm dumm
pulss [sa]skaita mani
tumsā un vienu
es nodzēšu gaismu
[kvēldiegs lēnu un negribīgi
atskatās
ēnas vienkārši mirst]
es nodzēšu gaismu un
pazūdu spoguļiem
tumsa un klusums
[es nevaru aizbēgt pat no sevis]

es nodzēšu gaismu
nodziest mans pēdējais attēls
dumm dumm dumm
[ausīs šalc klusuma jūŗa]

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
u_n_a	2005-04-28 14:27
es nodzēšu gaismu un pazūdu mulsumā savā... es nodzēšu gaismu un pazūdu pelēkā pļavā... pelēkas ēnas apvij man rokas, pēc gaismas attēls mans tiecas un atkal jau es nemācēju aizbēgt pati no sevis...
LIFE_KILLS	2005-04-28 14:30
k_kaktiņam poklon do zemļi
cikala	2005-04-28 14:53
nabaga kaktiņš. pārkaktojies. turās lai visi klusie kakti. gan nāks miers!
lee_cooper	2005-04-28 15:03
kvēldiegs lēnu un negribīgi atskatās kolosaali...
Danaida	2005-04-28 18:26
Rīts nāk ar pamošanos...
malva	2005-04-29 01:44
mani zeperi nodzēš gaismu, kad viņi iet meklēt kaļēnu - vannas istabā, drēbju skapī vai pa logu kaut kur stabā. viņām ir divarpus gadu, un viņas nezina, kāds ir kaļēns, un kur viņš glabājas, bet viņas zina, ka ar kaļēnu vienmēr ir jautri;)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!