Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

..alus dzintara mirklji.. II/2005..




tās smilšu pilis liedagā
ir tikai žūstošu smilšu kaudzes
un pēc īsa brīža vējš
varbūt vilnis
tās nodzēš un iznēsā

silīcija dioxīda gabaliņi
[no sapņiem pat tik daudz
nepaliek pāri]

* * *

es paskatos pārpār alus kausu
un ieraugu tevi
[ak šie aklie oHo randiņi]
alus jau sējis manu mēli
tādā kā mezglā
iesmaidu un pēkšņi dzirdu
savu balsi
tu esi pismātiska*
tava ādas krāsa atgādina
tikko aizdegtu sveci
un tavi vārdi pārsteidz pašu
tu taču nāxi pie manis šovakar
..padzert tēju
[mulsums lēnām sabiezē kopīgā domā]

* * *

pie blakus galdiņa
sēž tādi jauni
un noguruši ļaudis
un skaita savas attiecības
dolāri eiras lati un citi nieki
visu pa nullēm
kopā gadus un dienas
saskaita sakrauj makos
un aiziet kā jau
sveši ļaudis

[tādi biznesa ļaudis kas zin
ka dusmas un jūtas ir ekonōmiski
neizdevīgas]

* jauns oHo radies termins.. paarraxtoties no ‘simpaatiska’
Viedokļi par dzejoli
 Ernijs1  2005-03-16 20:15 
interesanti skeptiski dzejolīši :)
 Drusts  2005-03-16 20:22 
zjeel ka man negar$o alus.. bet vide ir kaari tiikama.. un tikko aizdegta svece
atgaadinaas kaa Vinja izskataas.. sasodiits.. aizdomaajos par Vinjaam un arii
Aleksandra Chaka Meiteneem.. piemekleeta izredzeetiiba
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?